Saite

AFHL

Ieskats vēsturē

Cik veca ir Prauliena? Prauliena pirmo reizi senos dokumentos pieminēta 1507. gadā. Bet toreiz Prauliena jau bija! Tātad tā radusies vismaz 15. gadu simteņa beigās vai vēl agrāk.

Pirmās reti izkaisītās apmetnes pirms gandrīz trim gadu tūkstošiem veidoja somugru cilts lībieši - zvejnieki un mednieki. Vēlāk reti apdzīvotajā Lubānas līdzenumā tālāk uz ziemeļiem un rietumiem, Aiviekstes labajā krastā apmetās sēļi - lopkopji un zemkopji.

Un tā nu praulieniešu senči ir sēļi, kuri pamazām asimilēja senākos iedzīvotājus - lībiešus. Ziņas par to, no kurienes nāca Praulienas zeme un ļaudis izriet no ģeoloģiskiem, arheoloģiskiem un lingvistiskiem pētījumiem, bet par to kā radās Praulienas vārds, zinātne klusē. Taču mūsu novadniekam Ilmāram Kļaviņām par Praulienas vārda rašanos ir sava versija. Aiz Vistiņlejas ir mazs ezeriņš - Praulītis. Bet vēl zviedru laikos - 1638. gada arklu revīzijas laikā - tas bija liels un saucās nevis Praulītis, bet Praulis.

Iespējams, ka tas Rīgas arhibīskapa vasalis, kuram savulaik izlēņoja Ļaudonas pilstiesas Kripānu un Katānu ciematus, savas muižas nosaukumam izvēlējās tuvākā lielā ezera vārdu, papildinot to ar vācisku vietvārdu galotni: praulen vai Praulhof - abus šos vārdus sastop senos dokumentos Prauliena bija neliela muiža un tās lielum lielo daļu aizņēma meži, purvi un ūdeņi. Nedaudzo zemnieku sētu tīrumi un pļavas veidoja divas nelielas saliņas, divus ciematiņus - Kripānus un Katānus. Katāni atradās vēlāko Vecpoļu un Būdānu apvidū, bet Kripāni - starp muižas tīrumiem, kas pletās ap Praulienas centru un vēlāko mācītājmuižu. Pēc gadiem astoņdesmit Praulienai pievienoja vēl trešo saliņu Dzinteli jeb Zinteli, kura atradās tagadējā Trākšu galā pie Ilgas upītes. Nav drošu ziņu, bet ticams, ka pirms 500 gadiem Praulienā vairs nebija brīvzemnieku, visi bija kļuvuši par dzimtļaudīm, par muižas īpašumu. Prauliena piederēja pie Ļaudonas draudzes. Ļaudona bija tālu, tādēļ saskarsme ar baznīcu aprobežojās galvenokārt ar iesvētīšanu, laulāšanu un sieciņiem - nodevām.

Pirms 400 gadiem Praulienā bija poļu laiki, grūti laiki, varbūt visgrūtākie visos tās piecos gadu simtos. Pēc ilgiem miera laikiem 1558. gadā sākās Livonijas karš. 1585. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs Praulienu uzdāvināja Danielam Hermanam, kurš to tūlīt pārdeva Bērzaunes kungam Johanam Tīzenhauzenam. Bet jau 1594. gadā Praulienas muižu nopirka Lorencs Ofenbergers. Poļu laikiem beidzoties, Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs rekvizētās Praulienas un Lazdonas muižas uzdāvināja zviedru dienestā pārgājušam Hinriham Klēbekam. Tikai ar neatlaidīgu, sīkstu darbu Praulienas zemniekiem laimējās vieglāk pārciest 1601. gada briesmīgo badu un tam sekojošo mēri.

Divu paaudžu laiku - 63 gadus, līdz 1621. gadam ilga šie grūtie karu un juku laiki. Varbūt salīdzinājumā ar tiem sekojošie zviedru laiki tautas atmiņā saglabājušies labāki, gaišāki un laimīgāki.

1700. gadā sākās Lielais Ziemeļu karš. Vidzemei tas bija zviedru laiku beigu sākums. 1703. gada aprīlī krievu karapulki aizgāja garām Praulienai, bet 1704. gada 4. jūlijā iebruka arī Praulienā. Tie galvenokārt aizrāvās ar laupīšanu un ļaužu gūstīšanu, tāpēc vairums sētu palika nenopostītas. Krievi sagūstīja tikai dažus muižas cilvēkus un mācītāju Mihaelu Klembkenu. Klembkens par Lazdonas luterāņu draudzes mācītāju kļuva 1698. gadā viņš iesāka rakstīt pirmo, visvecāko Lazdonas draudzes baznīcas grāmatu. Viņš iekārtoja un pārzināja arī pirmo skolu draudzes zemnieku bērniem.
Prauliena samērā viegli pārcieta gan kara postu, gan tam sekojošo lielo mēri 1710. un 1711. gadā.

Vidzemē sākās krievu laiki. Praulienas muiža joprojām piederēja Klēbeku dzimtai un administratīvi ietilpa Vidzemes guberņas Cēsu apriņķī, Lazdonas draudzē. 1795. gadā Praulienā jau saskaitīja 278 vīriešu un 304 sieviešu dvēseles, veidojās jaunas zemnieku sētas. Gadsimtu mijā Praulienā bija 29 zemnieku māju vietas, bet sētu daudzums sasniedza 62. Ar 1797. gadu sākās rekrūšu ņemšana krievu armijai. Katru gadu no Praulienas bija "jāiet krievos" vienam, diviem vai trim vīriem 17 līdz 35 gadu vecumā, bet Napoleona kara laikā pat deviņiem. Praulienas zemnieku tiesiskais un saimnieciskais stāvoklis viszemāko robežu sasniedza uz 19. gadsimta sliekšņa.

Praulienas muižai sāka mainīties īpašnieki. No Klēbeku dzimtas to nopirka Fēgezaks, no 1852. līdz 1869. gadam Prauliena piederēja grāfam Gustavam Zīversam, bet gadsimtu mijā Prūsijas vācietim Štokam. Jau divas zemnieku paaudzes vairs nebija dzimtcilvēki. Tikai pirms trīsdesmit pieciem gadiem grāfs Zīverss bija sācis pārdot rentes mājas zemniekiem dzimtīpašumā, bet nu jau bija izpirktas 87 mājas.

Pašvaldība bija kļuvusi neatkarīga no muižas. Pagasta vecāko - tolaik tas bija Pēteris Kaminskis - un runas vīru pulku vēlēja visi vīrieši. Strauji bija audzis izglītības līmenis. Grāfs Zīverss pagastam uzdāvināja 1872. gadā iesvētīto Gustavskolu. Arvien vairāk zemnieku bērnu pēc pagastskolas mācījās luterāņu draudzes skolā. Jau 35 gadus skolu vadīja Kārlis Pētersons, pirmais latvietis draudzes skolas pārziņa amatā. Arī Lazdonas draudzes mācītājs pirmo reizi bija latvietis - Jānis Ērmanis. Pareizticīgo draudzes skolā Lisas kalnā mācījās daži bērni no Praulienas, kas gatavojās garīdznieka amatam un arī tie, kas gribēja apgūt krievu valodu, lai tālāk varētu mācīties Krievzemes skolās. Bija jau arī iemītas taciņas no Praulienas gan uz Cimzes, gan vēlāk uz Valkas skolotāju semināru. Cimzes skolotāju semināra absolvents Gustavskolas skolotājs Indriķis Kaminskis jau kopš 1881. gada vadīja Praulienas jaukto kori. Vairāki vīri dziedāja arī Lazdonas luterāņu draudzes "Jāņa korī". Abi kori bija pastāvīgi Dziesmu svētku dalībnieki.

Sākās jaunais 20. gadsimts, kas visās dzīves jomās nesa daudz vairāk pārmaiņu. Prauliena vairāk kārt pārvērtās līdz nepazīšanai, un daudzas dzimtas, kuru saknes gadsimtos bija dziļi ieaugušas Praulienas zemē, izklīda pa visu pasauli.
1905. gada revolūcijas laikā Praulienā darbojusies rīcības komiteja, notikuši mītiņi un demonstrācijas.

Vēl lielākas pārmaiņas laukos ienesa 1941. gads, kad uz Sibīriju izsūtīja 30 Praulienas cilvēkus un 1949. gads, kad tika izsūtīti 187 praulienieši.

1949. gadā sākās kolhozu dibināšana. Pagasta teritorijā nodibinājās 4 kolhozi - "Rosība", "Ceļš uz Komūnu", "Ozolsala", "Kolektīvais spēks". Pēc pāris gadiem šie kolhozi apvienojās vienā - "Sarkanais Karogs".1968. gadā nodibinājās p/s "Prauliena".1985. gadā p/s Prauliena sadalījās divās saimniecībās - p/s "Prauliena" un p/s "Saikava", kuras 1992. gadā pārveidojās paju sabiedrībās. 1993. gadā paju sabiedrība "Prauliena" un "Saikava" likvidējās.

 

 

_
Šodien vārdadienu svin

Kurts, Knuts, Gundars

Praulienas pagasta galerija
Margrietiņas Bērnudārza galerija
Bērnudārzs Pamatskolas galerija
Pamatskola Karte
Karte
 
Madona Madonas rajons