Saite

AFHL

Kujas dabas parks

Dabas parks „Kuja" izveidots 2004.gadā ar mērķi saglabāt teritoriju kā unikālu putniem nozīmīgu vietu ar izcili augstu putnu sugu daudzveidību, īpaši vērtīgu Eiropas Savienībā un Latvijā aizsargājamās putnu sugas mazā ērgļa Aquila pomarina augstā ligzdošanas blīvuma dēļ. Teritorijas mozaīkveida ainava ir noteicoša tajā sastopamajai lielajai putnu, bezmugurkaulnieku un augu sugu daudzveidībai. Dabas parks sevī ietver arī nozīmīgus aizsargājamus meža, saldūdens un atklātu vietu biotopus. Parka teritorija aizņem 10 788 ha. 4409ha teritorijas aizņem meži. Teritorijas apsaimniekošanai izvirzīti šādi mērķi: īstermiņā - saglabāts mazā ērgļa ligzdošanas blīvums vismaz 25 ligzdojoši pāri uz 100km saglabāti aizsargājamie biotopi, saglabātas un palielinātas dabisko biotopu platības, stabilas aizsargājamo sugu populācijas, nodrošināti zinātniskie pētījumi par dabas vērtībām parka teritorijā, kā arī sasniegts augsts sabiedrības informētības līmenis dabas aizsardzības jautājumos. Nodrošināts teritorijas saldūdens kvalitātes un apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monitorings, kā arī ilgtspējīga teritorijas attīstība.

Ērglis

 

Mērķu realizēšanai tiks izveidoti mazā ērgļa un melnā stārķa ligzdošanas biotopu mikroliegumi, noteikts aizsardzības statuss dabisko meža biotopu kompleksam, to iekļaujot dabas parka regulējamā režīma zonā; vērtīgo pļavu biotopu teritoriju uzturēšanai un palielināšanai paredzēta ikgadēja nopļaušana, paredzēti arī pasākumi invazīvās sugas Sosnovska latvāņa izplatīšanās ierobežošana, regulāri nopļaujot. Teritorijas robežas dabā paredzēts iezīmēt ar standartizētām zīmēm. Sabiedrības informēšanai paredzēta 5 informācijas stendu uzstādīšana, kā arī semināru un citu izglītojošu pasākumu rīkošana.

Dabas parka „Kuja" dabas vērtību aizsardzībai izveidotais zonējums paredz:

  1. regulējamā režīma zonā iekļaut mazā ērgļa un melnā stārķa ligzdošanas biotopus un dabisko meža biotopu kompleksu. Dabas parka „Kuja" teritorijā šajā zonā iekļautas tikai mežu platības.
  2. Sezonas lieguma zona ietver iepriekšminēto ligzdošanas biotopu pieguļošās meža platības, nodrošinot netraucētu ligzdošanas periodu.
  3. Ciemu teritorijas un ceļi iekļauti neitrālajā zonā, tajā ietilpst arī 50 m zona abpus ceļa asij gar īpaši norādītiem ceļiem parka teritorijā, īpaši izdalītas vietas lauksaimniecības attīstībai, kā arī lauku viensētas un 100m rādiusa zona ap tām.
  4. Pārējā dabas parka platība ietilpst dabas parka zonā un šīs zonas izveidošanas mērķis ir saglabāt teritorijai raksturīgo daudzveidīgo ainavu, saglabājot ekstensīvu apsaimniekošanas praksi.

Teritorijas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektā atšķirībā no vispārīgiem noteikumiem noteikts zemes transformācijas ierobežojums dabas parka zonā, ar mērķi ierobežot antropogēnā noslogojuma palielināšanos. Jaunu ēku būvniecība pieļaujama uz jau esošiem pamatiem un zemesgrāmatā ierakstītām māju drupām. Savukārt mežsaimnieciskai darbībai ārpus regulējamā režīma zonas būtisku ierobežojumu nav - sezonas lieguma zonā ievērojams mežizstrādes un augsnes sagatavošanas darbu ierobežojums putnu vairošanās sezonas laikā no 1.marta līdz 31.augustam. Ārpus meža zemēm aizliegts izcirst kokus, kuru stumbra diametrs pārsniedz 40 cm.

Dabas parks „Kuja" atrodas Latvijas austrumu daļā , Madonas rajona Sarkaņu un Praulienas pagastos. Dabas parks aizņem 10 788 ha lielu platību, tajā skaitā Sarkaņu pagastā 5738 ha, Praulienas pagastā 5050 ha.
Dabas parks „Kuja" atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma A daļā, kur tas robežojas ar Lubāna līdzenumu, kurā iestiepjas neliela daļa dabas parka teritorijas.

Teritorijai raksturīga mozaīkveida lauksaimniecības zemju un mežu ainava gar Kūjas upi. Biežāk sastopamie ir platlapju-egļu meži. Kūjas un tās pieteku palienes ir meliorētas, bet daudzviet pamestas un dabiski atjaunojas.

Latvijas ornitoloģijas biedrības (LOB) organizētās Latvijas ligzdojošo putnu sugu atlanta veidošanas ietvaros 2000.-2004. gadā tika veiktas uzskaites.

No 2003-2005.gadam mazā ērgļa pētījumi tika iekļauti Bioloģiskās daudzveidības monitoringa speciālajā monitoringā , to koordinēja Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.

Kopš 2006. gada pētījumi tiek veikti ar Teiču dabas rezervāta (TDR) administrācijas atbalstu, piedaloties ornitologiem no Latvijas, Polijas un Vācijas.

Kopš 2003. gada pieaugušie un ligzdojošie putni tiek iezīmēti ar speciālām spārnu zīmēm, lai noskaidrotu pieaugušo putnu uzticību konkrētai ligzdošanas teritorijai, kā arī jauno putnu dispersiju - izvēlētās ligzdošanas vietas.

Kopš 2003. gada pļavas un meža biotopā pēc vienotas metodikas tiek veiktas sīko zīdītājdzīvnieku (Rodentia, Insectivora) uzskaites, lai noskaidrotu mazo ērgļu nozīmīgāko barības objektu skaita dinamiku un saistību ar ligzdošanas sekmēm.

Daļa no urālpūču monitoringa parauglaukumā iestiepjas parka teritorijā.

Kūjas upes apkārtnes mežiem raksturīga ļoti augsta bioloģiskā daudzveidība, sastopamas aizsargājamas augu un ķērpju sugas. Bieži DMB konstatētas aizsargājamas ķērpju un sūnu sugas (piemēram, ķērpji Lobaria pulmonaria, Menecazzia terebrata, Cetrelia sp., Thelotrema lepadinum; sūnas Geocalyx graveolens, Bazzania trilobata).

Dabas parkā „Kuja" veikta bezmugurkaulnieku faunas izpēte 2001.-2003. gados Emerald/Natura 2000 projekta ietvaros (eksperts Guntis Akmentiņš).

Speciāla zīdītājdzīvnieku sugu uzskaite dabas parka „Kuja" teritorijā līdz šim nav izdarīta.

Sikspārņu novērojumi 2003. gadā veikti „Silnieku" mājas pagalmā, kur dzīvojamās ēkas starpsienā novērotas divu sugu - Natūza sikspārņu Pipistrellus nathusii un Ziemeļu sikspārņu Etesicus nilssoni kolonijas. Abas novērotās sikspārņu sugas ir Bernes konvencijas II pielikuma sugu sarakstā. Visas valstī sastopamās sikspārņu sugas ir arī Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Dabas parks „Kuja" ir viena no pirmajām teritorijām, kur savulaik savvaļā izlaisti jenotsuņi.

Apsaimniekošana

Periodā līdz 2.pasaules karam un pirmajos pēckara gados Kūjas upe tika izmantota koku pludināšanai. Neapmežotā platība jau izsenis tikusi izmantota pļavu pļaušanai.

20.gadsimta vidū uzsākta plaša teritorijas meliorācija. 1926.gada topogrāfiskajā kartē redzams, ka lielāko daļu atklāto platību veido pārmitras un applūstošas pļavas. Meliorācijas projektā realizēta arī upju gultņu taisnošana un padziļināšana.

Kolhoza laikā parka teritorijā ietilpstošās lauksaimniecības zemes tika intensīvi izmantotas piena lauksaimniecības uzturēšanai - galvenokārt kā ganības, pļavas un labības sējumi.

Kultūrvēsturiskais raksturojums

Dabas parkā „Kuja", salīdzinot ar Madonas rajonam piemītošo kultūrvēsturisko objektu blīvumu, ir maz vietu, kuras nestu nozīmīgu vēsturisko mantojumu -tajā atklāts tikai viens valsts arheoloģiskais piemineklis, pārējās zemāk minētās vietas liecina par neseniem pēdējā gadsimta notikumiem, kam šobrīd ir vien vietējas nozīmes interesantu vēsturisku objektu statuss.

Dabas parka „Kuja" teritorijas ZA Sarkaņu pagastā atrodas Ižezera ezera mītne, kas atrodas Ižezera gultnē ezera ZA daļā pie „Ezerlauku mājām". Šai vietai piešķirts valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa statuss.

Praulienas lidlauks uzbūvēts kolhoza laikā kā minerālmēslu kaisīšanas bāze. Šobrīd to izmanto amatierlidojumiem ar deltaplānu. Savulaik lidmašīnām bijusi nosēšanās vieta arī Žūkļa pļavās.

Teritoriju šķērso Madonas-Lubānas dzelzceļa trase. Pašlaik tā ir aizaugusi, jo netiek izmantota no 1988.gada.
Vēsturiska nozīme ir arī pamestajām mājvietām, kā arī senajiem upju lokiem, turklāt šīm vietām piemīt arī bioloģiska vērtība.

Dabas pieminekļi

Teritorijas D netālu no Kūjas upes aug Auziņu paeglis (2,10m). Šis dabas piemineklis iekļauts tūrisma informācijas izdevumos, taču apmeklējumu biežums ir neliels. 2006. gadā. kadiķi izgāzusi vētra. Koks pašlaik nīkuļo, līdz šim abus stumbrus saturējušas atsaites.

Dabas parkā atrodams tikai viens līdz šim reģistrēts valsts nozīmes dabas piemineklis, taču eksperti konstatējuši virkni citu interesantu dabas objektu, kas savu izmēru dēļ varētu pretendēt un valsts aizsardzības statusu, starp tiem arī Plates akmens, kura tilpuma prognozes ir virs 10 m3.

Dabas parka Kuja" hidroloģiskais un hidrogrāfiskais raksturojums

Kūja (Kūja, Kujupe) ir Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas rajonā. Tās baseina laukums ir 673 km2 un garums 77 km. Kūja iztek no Liezēra (184,2 m vjl.) Vidzemes augstienē un sākumā uzņem arī Sezera noteci. Savā tecējumā Kūja apliec pusloku: sākumā tek uz ZA, vidustecē - uz A un DA, aiz Pļaviņu-Gulbenes dzelzceļa līnijas - uz D. Baseina lielākā daļa atrodas Vidzemes augstienes A nogāzē. Vidustecē Kūja šķērso Gulbenes paugurvalni un tās lejtece atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā. Upe tek cauri Liezeres pagastam, Cesvaines pilsētai ar lauku teritoriju, Sarkaņu un Praulienas pagastam, kur pie Mūrnieku tilta ietek Aiviekstē.

Kujas karte

 

Kūjas upei ir maz izveidota sekla ieleja, kas Latvijā raksturīgas galvenokārt lielo upju pietekām. Augštecē ieleja ir morfoloģiski neizveidota, to paplašinājumi ieplakās mijas ar sašaurinājumiem starp pauguriem. Upes vidustecē un lejtecē ir plaši zemie purvi (Čonkas, Skuķu, Zosu purvs). Upes gultne ir regulēta.

Kūjai ir salīdzinoši labi attīstīts hidrogrāfiskais tīkls. Latvijā vidējais upju tīkla blīvums ir 0,59 km/km2, Kūjas upei tas būtu novērtējams apmēram 0,4 km/km2. Kūjas labajā krastā ir attīstīta lielāka drenāžas sistēma, kur var uzskaitīt 5 lielas pietekas, bet ļ kreisajā - 3 pietekas.  Kūjas lielākas pietekas: labajā krastā - Cilmija, Rūgupīte, Cērpupīte, Kārzdabīte, Lācīte, Poļvarkas grava, Norkalnu grava, Sīļu grava; kreisajā krastā - Beku grava, Dravniekgrāvis, Padūklis (Padauklis), Vepralksna.

Dabas parka „Kuja" teritorijā ir viens  ezers - Ižezers (2,4 ha).

Dabas parka „Kuja" teritorijā ietilpst Kūjas baseina vidusdaļa - upes posms 19,6 km garumā ar labā krasta pietekām Libi un Riebu un nelielu daļu tās pietekas - Lisu un kreisā krasta pietekas - Padūklis un Upsts.

Lībe (Libe)- Kūjas labā krasta pieteka, upes kopgarums 18km, tek caur Madonas rajona Sarkaņu pagastu. Upes baseins atrodas Vidzemes augstienes A daļā un Austrumaltvijas zemienē.

Rieba sākas Vidzemes augstienē un iztek no Rēķu ezera. Tek cauri Sarkaņu pagastam, nelielā posmā cauri Madonas pilsētai un Praulienas pagastam un Žūkļu purvā ietek Kūjas upē. Riebās kopgarums ir 21 km no tiem Kūjas dabas parka teritorijā 9,73 km.

Lisa, Riebās pieteka, sākas uz D no Madonas pilsētas un pēc 10 km tecējuma ietek Riebās upē. Kūjas dabas parka teritorijā plūst 1.71 km garumā

Upsts (Upsta grāvis) ir 16 km garš, no tiem Kūjas dabas parka teritorijā atrodas 5,8 km.

Padūklis ir strauts, kas sākas Indrānu pagastā, tālāk plūst pa Praulienas pagastu-7,19 km kopgarumā, no kuriem Kūjas dabas parka teritorijā 3,6 km.

Ižezers - atrodas dabas parka „Kuja" teritorijas ZR stūrī netālu no ceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene (P37) un līdzās dzelzceļam Rīga- Pļaviņas- Madona- Gulbene (350m no ezera). Tuvākā apdzīvotā vieta - Biksēre (aptuveni 800m no ezera). Ezera platība sastāda 2,4 ha, tam cauri tek Ižupīte. Teika stāsta, ka ezerā dzīvojot Velns, kas visas zivis turot stikla traukā un tikai tad, kad Velns tās palaižot ganīties, zivis ķeroties.

Teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība

Dabas parks „Kuja" ir teritorija ar lielu biotopu daudzveidību, turklāt biotopu izvietojums vēsturiski izveidojies ar izteiktu mozaīkveida struktūru, tajā mijas lauksaimniecības zemes ar vecām mājvietām, atsevišķiem lielu koku puduriem  un mežiem. Parka teritorijā konstatētas 29 īpaši aizsargājamas putnu sugas, tajā skaitā melnais stārķis un tādas globāli apdraudētas sugas kā ķikuts Gallinago media un grieze Crex crex (7.karte). Daudzveidīgā ainava tāpat ir mājvieta lielam skaitam bezmugurkaulnieku sugu un tajā sastopamas vairākas īpaši aizsargājamas lakstaugu, sūnu un ķērpju sugas. Bioloģiski nozīmīgas ir dabisko un aizsargājamo meža biotopu koncentrēšanās vietas.

Parka teritorijā konstatētas 29 īpaši aizsargājamas putnu sugas, tajā skaitā melnais stārķis un tādas globāli apdraudētas sugas kā ķikuts Gallinago media un grieze Crex crex (7.karte). Daudzveidīgā ainava tāpat ir mājvieta lielam skaitam bezmugurkaulnieku sugu un tajā sastopamas vairākas īpaši aizsargājamas lakstaugu, sūnu un ķērpju sugas. Bioloģiski nozīmīgas ir dabisko un aizsargājamo meža biotopu koncentrēšanās vietas.

Pašreizējā dabas parka ainava vēsturiski veidojusies cilvēka saimnieciskās darbības ietekmē - nemeža platības tikušas ganītas vai tajās pļauts siens, kā arī bijuši piemājas saimniecības tīrumi. Līdzsvarota, ilgtspējīga saimnieciskā darbība arī ir teritorijas vērtību turpmākas uzturēšanas atslēga.

Apkopota pieejamā informācija par dabas parkā sastopamajām putnu sugām, tomēr detalizēta informācija ir iegūta tikai par mazo ērgli un melno stārķi, fragmentāra informācija - par ķikutu. Mikroliegumi izveidojami 7 sugām. Divas sugas - ķikuts un grieze, iekļauti globāli apdraudēto sugu sarakstā.

(Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes un pašvaldību izstrādātajiem materiāliem NATURA 2000 programmas ietvaros.)

Kujas dabas parka karte
_
Šodien vārdadienu svin

Liza, Līze, Elizabete, Betija

Praulienas pagasta galerija
Margrietiņas Bērnudārza galerija
Bērnudārzs Pamatskolas galerija
Pamatskola Karte
Karte
 
Madona Madonas rajons