Saite

AFHL

Tūrisma objekti

Velna Skrodera akmens, otrais lielākais akmens Latvijā. Akmens ir sarkanīgs ar ļoti lieliem kristāliem, tas balstās uz citiem maziem akmeņiem. Tam ir stāvas malas, gandrīz plakana virsma, Apkārtmērs 20 m, augstums upes pusē 4,2 m, garums 6,4 m, platums 6,0 m, virszemes tilpums 100 m3. Ar to Velna Skroderis ieņem otro vietu Latvijas dižakmeņu skaitā, atpaliekot tikai no Nīcgales Baltā akmens, kura tilpums ir 170 kubikmetru.

Par Velna Skroderi zināma šāda teika: "Velns bija sanīdies ar Dievu; un visādi gribējis Dievam kaitēt. Nodomājis aizbērt Aivieksti pie Nagrotes. Velns bijis jau visus akmeņus no šīs apkārtnes salasījis un vienu maisu iebēris Aiviekstē pie Nagrotes, kur Aiviekstei krāces. Otrs maiss patrāpījies lielāks. Kāpjot pār Kūjas upi, Velnam pārplīsušas ūzas (bikses). Tad šīs aizgājis turpat uz Skroderiem. Tā agrāk sauktas "Jaunauziņu" mājas. Tur sadabūjis ragavu ilksi. Apsēdies uz lielā akmens un ar ilksi kā ar adatu lāpījis savas ūzas. Diegu vietā ņēmis auzas. Tikko ticis ar lāpīšanu galā, tā Kūjas otrā krastā iedziedējies Auziņu gailis. Velnam atlicis tikai mukt, ko nagi nes. No tās reizes lielais akmens palicis Kūjas krastā un saucas par Velna Skroderi."

Nedaudz tālāk ievērības cienīgs ir lielais Auziņu paeglis, kura apkārtmērs 2,1 m.

Senču pakalns Ūbāns atrodas pie Lejasūbānu mājām, Ilgas upītes krastā. Pilskalns ierīkots kalnā, kura pret upīti vērstā nogāze ir 25 m stāva, bet R pusē tas lēzeni pāriet laukos. Gar kalna stāvāko malu vērojama terase. Pilskalna laukums pusapaļš, vidū nedaudz paaugstināts. Pilskalna kultūrslānī  atradumi - keramikas lauskas un senlietas. Šie atradumi pilskalna izmantošanas laiku ļauj datēt ar mūsu ēras 1. gadu tūkstoti. Blakus Ūbānu pilskalnam atrodas kulta vieta - Upurkalniņš.

Ar zināmu regularitāti un parasti negaidīti arheoloģiski pietiekoši apzinātajā Latvijā joprojām tiek atklāti jauni, iepriekš nezināmi pilskalni. Katru reizi, kad šāds atklājums notiek, liekas, ka tas nu gan uz ilgāku laiku būs pēdējais. 2007. gada sākumā pedagogs un Madonas puses lauksaimnieks Jānis Āboliņš sniedza ziņas, ka, izstaigājot mežus, viņš Praulienas pagasta dienvidu malā ievērojis kalnu, kas viņaprāt varētu būt pilskalns vai pilene. 2007. gada 4. aprīlī kopā ar Jāni Āboliņu un Arti Kumsāru šī vieta tika apsekota un tas tiešām izrādījās iepriekš nezināms pilskalns.

Tagadējā kapsēta Vistiņlejā agrāk bijusi Praulienas muižas muižnieku dzimtkapi. 1782. gadā te jau bijusi kapliča. Ar savu 18. gadsimta būvapjomu, plānojumu, fasādi un koka dzegu paliekām tā ir ieskaitīta arhitektūras pieminekļu sarakstā. Tornī atrodas 3,5 pudu smags kapsētas zvans.

Pie Salu ezera atrodas vēstures piemineklis - Salu ūdens dzirnavas.

Dabas vietas

  • Velna skroderis – lielākais Vidzemes dižakmens ; apkārtmērs 20 m, augstums 4 m,
  • Auziņu paeglis – apkārtmērs 2,1 m,
  • senču pilskalns Ūbāns,
  • Ūbānu baznīckalns (Ozolkalns),
  • Kujas dabas parks,
  • Saikavas parks,
  • Vecsaikavas dižozols pie Lapiņu mājām, apkārtmērs 6,9 m,
  • Auziņu paeglis,
  • Praulienas muižas alejas takas.

Atpūtas vietas

Praulienas pagasts ir bagāts ar dabas un kultūrvēsturiskiem objektiem, kas padara tūrismu par perspektīvu nozari. Pašreiz ar tūristu uzņemšanu nodarbojas trīs viesu mājas:

  • "Apiņu kalte" (viesnīca, semināru-banketu zāle, pirts un baseins, E-pasts: apinukalte@apollo.lv), tālr. 29455829
  • "Madaras" (laivas un ūdens velosipēdi, e-pasts madaras@era.lv)
  • "Palejas" (tālr. 4823108, 9410458). Palejas ir izveidojušas šautuvi, kur var rīkot šaušanas sacensības šādās disciplīnās:
    • skrejošā mežacūka,
    • amerikāņu traps,
    • sportings.

 

_
Šodien vārdadienu svin

Liza, Līze, Elizabete, Betija

Praulienas pagasta galerija
Margrietiņas Bērnudārza galerija
Bērnudārzs Pamatskolas galerija
Pamatskola Karte
Karte
 
Madona Madonas rajons